20.03.2016., L.Rozentāls, Mk 11:1-11, “Jēzus gājiens Palmu svētdienā”

LR-600x600

Pastāsti citiem

Dzīve, katra cilvēka dzīve ir kaut kas pozitīvs. Dievs ir pozitīvs stāsts. Un šo pozitīvo, šo gaisīgo, šo priecīgo mēs sajūtam Palmu svētdienas gājienā. Tur gaisā virmo kaut kas ļoti cerīgs, kas izspiežas cauri visām Poncija Pilāta armijas kolonām un bruņām. Tur ir kaut kas bezgala priecīgs, kas nav tikai atelpa pirms Klusās nedēļas. Tur ir kaut kas, kas vēstī – šīs Palmu svētdienas gars arī ir tas īstais, patiesais, tā ir citas esības smarža, citas dzīves starojums un – lai kas notiktu vēlāk un pēc tam – tas nezudīs. Nāve to nespēs pārņemt. Tā ir Augšāmcelšanās pirms nāves. Tā ir dziedināšana pirms slimības. Un piedošana pirms nožēlas. Tā bija Palmu svētdienas gaisā virmojošā, sajūtamā un pat redzamā Jēzus kaisle par pasauli, kādai tai vajadzētu būt, un kāda tā top un reiz būs.

Šī kaisle – bet varbūt tā nav tikai kaisle? Tas ir visas esības centrs, kodols, bezgalīgais un mūžīgais, kas Palmu svētdienā spiežas cauri visiem mūsu uzskatiem, pārliecībām, bruņām, nodomiem, bailēm un naidu. Tas, kam neko nevar izdarīt, bet kas pats dara visas lietas – lēnām, pacietīgi, bet nenovēršami un neizbēgami. Tā ir cerība, kurā pagriežas ceļš uz Lielo Piektdienu.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Marka evaņģēlija 11. nodaļa, 1. līdz 11. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk