20.07.2017., U.Salna, Mt 13:1-9,18-23, “Dieva priekšā nav nolemtības”

Pastāsti citiem

Lasot līdzību par sējēju, tajā redzam gan putnus, kas noknābā ceļmalā sēto, gan sauli, kas izkaltē akmenājā kritušo sēklu, gan ērkšķus, kas pārmāc uzdīgušos Debesu valstības asnus. Vai te ir runa par nolemtību? Ja tu esi akmenājs, tad tevī neuzdīgs Dieva sētais? Ja tu esi ceļmala, tavas labās pārmaiņas tiks nolaupītas un kā tukšvārdība pavērsta to pašu veco, ļauno darbu attaisnošanai? Ja ikdienas rūpesti vai, piemēram, aizņemtība ar lietām, kas šķiet svarīgākas par garīgo dzīvību, neļauj izaugt tevī tam, ko vēlas Dievs?
Bet Dievs neprātīgi sēj arī tur, kur šķietami nekas nespēj izaugt, un tas ir tikai sākums. Viņa priekšā nav nolemtības. Viņš spēj pārvērst arī ceļmalas, akmenājus un ērkšķus, tā ka to vietā plauks un zaļos Viņa Debesu valstības dārzs.
Kā iegūt un stiprināt šo apziņu? Atbilde ir – ļaujies. Ļaujies, lai Dieva vārds sāk lasīt tevi, kad tu to pats lasi vai uzklausi. Ļauj, lai tas tevi izaicina. Ļaujies aicinājumam nākt pie tā mielasta, kuru turēt mums ir novēlējis Jēzus, iedibinot svēto Vakarēdienu. Ļaujies kopībai kristīgā draudzē, jo tā ir kā skola, kā vieta, kur mēs mācāmies Debesu valstību. Tikai runa nav par to, ka šādā ceļā tu varētu iemācīties kļūt par labo zemi. Runa ir par to, ka Dievs ir tas, kurš pats pēc savas gribas ērkšķu un dadžu vietā ļauj kuplot Debesu valstības dārzam.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Mateja evaņģēlija 13. nodaļa, 1. līdz 9. un 18. līdz 23. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk