13.10.2013, K.Simanovičs, Mt.18:23-35, “Piedošana”

Pastāsti citiem

Šķiet, nav tāda cilvēka, kuram nebūtu nekādu zināšanu par to, cik svarīga un ilgtermiņā vērtīga ir piedošana. Spējot piedot, pagātnes nasta un pieredze paliek pagātnē, tā netraucē dzīvot tagadnē. Varētu rasties jautājums – cik tad reižu ir jāpiedod? Uz to atbilde rodama kādā Jēzus līdzībā, taču vēl vēlams atcerēties arī pasaulē pastāvošās cēloņu-seku likumsakarības.

Piedošanas debesis un nepiedošanas elle ir Dieva radītās esamības potenciāla galējas izpausmes. Dieva dusmas, par kurām tik daudz runā Bībele, kā to redzam Jaunās Derības interpretācijā, ir nevis Dieva dabas vardarbīga un ārdoša izpausme, bet gan konsekventi īstenota cilvēkam dāvātā brīvība. Izvēlējies sēt nepiedošanu un naidu, cilvēks agri vai vēlu piedzīvos savas izvēles sekas. Tā šī pasaule ir veidota. Patīk mums tas vai nē, liekas nežēlīgi un nepiedodoši vai nē, tā darbojas Dieva radītā pasaule. Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Mateja evaņģēlijs, 18. nodaļa, 23. līdz 35. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk