21.01.2017., L.Rozentāls, Jņ 1:29-42, “Nezināšanas priekšrocība”

Pastāsti citiem

Divas reizes mūsu šodienas evaņģēlija tekstā Jānis Kristītājs saka – “es viņu nepazinu”. Tad, kad jautājums ir par Jēzus identificēšanu par Mesiju un Pestītāju – Jānis saka – “es viņu nepazinu”. Vai tas nav paradoksāli? Kāpēc Jānis Kristu nepazina? Pirms sastapa Jēzu nākam kristīties, Jānim nebija nojausmas, ka mesija būs tāds. Kāpēc? Jānis bija kristījis tik daudzus cilvēkus Jardānā un nu viņam radās iespēja ieraudzīt Dieva Dēlu, mesiju, Dieva Jēru, kurš nes pasaules grēku. Dzīves ikdienišķo norišu vidū Jānis ieraudzīja cilvēku, kurā iemiesojies Dievs un kļuva spējīgs redzēt Viņā Kungu – kļuva spējīgs ne tāpēc, ka bija pazinis Mesiju iepriekš vai iztēlojies Viņu tieši tādu, kādu to satika, bet tieši tāpēc, ka iepriekš nepazina un neko nezināja. Jānis ieraudzīja un pazina nevis tāpēc, ka bija pazinis iepriekš un viņam jau bija savs priekšstats, bet tāpēc, ka nekā no tā nebija. Tieši nezināšana deva iespēju viņam pazīt un atpazīt Dievu Jēzū un savas ikdienas vidū. Viņam nebija nekādu priekšstatu un tāpēc Jānis spēja redzēt.

Baznīca allaž ir pārstāvējusi patiesību arī tādā veidā, ka tā ir bijusi eksperte patiesības jautājumos. Mēs zinām, kā ir. Tāpēc arī bieži pavisam citos, ar garīgumu nesaistītos jautājumos, jautā baznīcas viedokli. Drošs paliek nedrošs, varbūt baznīca zina. Mēs atrodamies zem spiediena zināt, komentēt, būt ar viedokli. Taču varbūt ir jāuzdrošinās nezināt. Varbūt ir jāuzdrošinās kļūdīties. Varbūt mēs neviens vēl nezinām, proti, drīzāk esam kopā ar Jāni Kristītāju vai nupat aicinātajiem mācekļiem, kuriem nebūt nebija skaidrs, “kur Jēzus mājo”. Viņi nebaidījās nezināt. Nekaunējās nezināt. Nekaunējās, ka ir akli. Necentās no nejauši savāktajām informācijas un pieredzes drumslām būvēt zelta teļu, kam ticēt un par ko visu zināt.

Un tāpēc spēja redzēt.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 1. nodaļa, 29. līdz 42. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk