21.01.2018., I.Paičs, 1Kor 11:17-34, “Vienprātības avots”

Pastāsti citiem

Kā varēja tā notikt, ka Svētais Vakarēdiens – mielasts, kuram jābūt pēdējai, pašai lielākajai vienotības iespējai un zīmei, kļuvis par galveno baznīcas šķelšanās iemeslu? Mēs dzīvojam vienā valstī, strādājam vienā darba vietā, varbūt pat dzīvojam vienā ģimenē – viss ir kopīgs, bet svētdien katram jānāk uz savas konfesijas baznīcu, pie sava, nošķirta galda… Kā tā?
Pāvila rakstītais deva iespēju Vakarēdienu padarīt par “īstuma” un “pareizības” zīmi. Jo, lūk, apustulis taču brīdina par “necienīgu baudīšanu”, kas “nāk par sliktu”… Un kurš tad grib nonākt situācijā, kurā ir “noziedzies pret Kunga miesu un asinīm”? Tātad – tikai pareizie, tie, kas “atšķir”, kas “saprot”, kas “pareizi tic” – tikai tie drīkst nākt un tikai tiem drīkst vakarēdienu pasniegt, vai tad ne?
Bet tas ir liels pārpratums…

Mācītājs Indulis Paičs.
Lasījums: Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 11. nodaļa, 17. līdz 34. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk