21.05.2015., L.Rozentāls, Mt 15:21-28, “Māte un meita”

Pastāsti citiem

Kaut kas tur nav lāga. Tas pats, kas arī citos Jēzus brīnumdarbos. Man, patiesībā, pat sāk likties, ka šīs vārds – brīnumdarbi – nereti nav īsti atbilstošs tam, ko dara vai nedara Jēzus. Tie nevienā brīdī nav kaut kādi brīnumainai momenti, kuros cak-cak notiek kāds brīnumiņš un salauztais kauls ir sadzijis, temperatūra kritusies, zilums uzsūcies un okidoki. Tas vienmēr ir garš stāsts par cilvēku. Jēzus, ja tā var teikt, nav traumatologs, bet terapeits. Dažkārt Jēzus runā, dažkārt dara, dažkārt – kā te – nedara neko un pat cenšas sievieti atrunāt, it kā teikdams: “Vai tiešām ar tavu meitu ir tik slikti kā tev šķiet?” Jo Jēzum šķiet, ka dziedināšanas sākums ir nevis pie meitas, bet pie mātes. Viņai, paradoksālā veidā, vispirms ir jātop dziedinātai no savas meitas, no tā, ka viņas meita ir visa viņas dzīve, viņas sapņi, viņas lepnums, cerība, atbalsts un vajadzība. Jo tikmēr, kamēr tas ir tā, tas ir avots viņas bailēm, nemieram un, galu galā, arī postam. Mātei ir jātop dziedinātai no vēlmes dzīvot meitas dzīvi, bet meitai – no savas dzīves nedzīvošanas.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Mateja evaņģēlijs, 15. nodaļa, 21. līdz 28. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk