21.06.2015., L.Rozentāls, 2kor 6:1-13, “Pašvērtība un pašcieņa”

Pastāsti citiem

Kā kļūt par cilvēkiem, kuri iekšēji un ārēji ir līdzīgi apustuļa Pāvila šajā vēstulē aprakstītajiem varoņiem? Par cilvēkiem, kuri ir izturīgi ciešanās un grūtībās, pacietīgi trūkumā un, nekrītot panikā bezizejā, spējīgi vīrišķīgi panest likteņa sitienus, ierobežojumos, turbulences, nemeklējot vieglākos ceļus. Par cilvēkiem, kuri mīlestību necenšas nopelnīt un nemīl ar nosacījumiem, savtīgi. Par cilvēkiem, kuri ir autentiski, apzinās savu galīgumu un, vienlaicīgi, sevī esošo nenogalināmo Gara avotu, iekšēji priecīgi, garīgi bagāti un vēl un vēl, nemaz necenšoties uzskaitīt un izsmelt visu iepriekš vēstulē korintiešiem minēto aprakstu. Kā kļūt par šādiem dzīves varoņiem un vai tas vispār ir iespējams?
Pāvila tekstā mēs atrodam cilvēkus, kuri kristīgās baznīcas veidošanās sākumā ir piedzīvojuši Kristus pieredzi, satikuši Kristu cilvēkos un kļuvuši pašcieņas un pašvērtības pilni, gaiši, atvērti, iekšēji bagāti cilvēki, kurus vada nevis bailes vienam no otra, aizdomas, vainošana, nevarība vai mazvērtība, bet plaša un bagāta sirds, atvērtība un uzticēšanās.
Šādus cilvēkus veidot, šo pašcieņu un pašvērtību cilvēkos veicināt un attīstīt arī ir baznīcas uzdevums. Tāpēc baznīca ir tik svarīga, ka tai ir pieeja vislielākās pašcieņas un pašvērtības apliecinātājam un īstenotājam – Jēzum, mūsu brālim un draugam. Tāpēc baznīca ir tik svarīga, ka tai ir viens pašvērtību un personības attīstību veicinošs resurss, kāds nav nevienam citam. Baznīca ir, es tā uzdrošinos apgalvot, nozīmīgākais cilvēka personību pozitīvi attīstošais rīks šajā pasaulē.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Pāvila otrā vēstule korintiešiem, 6. nodaļa, 1. līdz 13. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk