21.07.2016., L.Rozentāls, Kol1:15-20, “Ādams”

Pastāsti citiem

Ādams atstāja dziļu iespaidu uz daudziem cilvēkiem. Viņa klātbūtnē nenotika spontānas izdziedināšanās, cilvēki nekļuva piepeši veseli, taču viņi guva atskārsmes un atklājumus, kas sniedza viņu dzīvēm jaunu jēgu, jaunu nozīmi un jaunu mērķi. Dievs bija Ādamā klātesošs, viņa bezpalīdzībā, salauztībā. Taču šī dāvana bija jāierauga, tev bija jābūt gatavam šai dāvanai atvērties, jo nav iespējams iegūt neko, ko neesi gatavs saņemt. Tajā brīdī, kad cilvēki pārstāja Ādamā redzēt invalīdu, kuram jāpalīdz un kurš daudziem ir par nastu, bet viņa būtību, viņa invaliditātes neskarto dvēseli, kas vienkārši bija, evaņģēlija vēsts sāka plūst.

Nekas no tā, kas notiek, nevar izjaukt to kārtību, pamatu, svētību, kas atrodas šis pasaules pamatā. To nevar ievainot, satricināt, iznīcināt. Dievs ir šīs pasaules pamatā un tieši tāpēc – pēdējā konsekvencē – mums vairs nav jābaidās, ka kaut kas no tā, kas notiek, varētu sagraut Dieva nodomu, mērķi, mīlestības pilno attieksmi pret visu, kas ir. Viņš vienkārši ir pasaulē iekšā, tāpat kā Viņš bija Ādamā iekšā, tāpat kā Viņš ir Kristū iekšā. Viņš salauzto nevis salabo, bet dara par dziedināšanas avotu, viņš Ādamu nevis izdziedina un padara normālu, bet ļauj, lai Ādams ar savu klātbūtni dziedina un ietekmē, pārmaina un dara cilvēkus labākus, gudrākus, skaistākus, īpašākus, dziļākus.

Kas ir šis Ādams? Par to šajā sprediķī.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Pāvila vēstule kolosiešiem, 1. nodaļa, 15. līdz 20. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk