21.10.2018., I.Paičs, Mk 10:35-45, “Pasaule, kas vienmēr nāk”

Pastāsti citiem

Pasaules vēsturē jau tagad nošķirami nākotnes un pagātnes cilvēki. Katrā paaudzē sadalījums rodas no jauna. Iepriekšējo paaudžu cīņas jau piemirstas, to rezultāti liekas gandrīz pašsaprotami, un rodas jautājums: atstāt visu, kā ir, vai censties izrādīt lielāku taisnīgumu, patiesumu un mīlestību? Turklāt nav būtiski, kādu retoriku izmantojam. Nereti nākotnes vārdā atjauno sen aizmirstas netaisnības, bet citreiz pagātnes vārdā būvē faktiski pilnīgi nebijušus eksperimentus. Svarīgi ir rezultāti – lielāka solidaritāte ciešanās un iespējās, ko dzīve mums dod. Un tas, kā jūs saprotat, nav viegls uzdevums – saprast, kuram ir jāpalīdz, un kuram – jāļauj augt, kur cilvēks tiešām nevar, un kur – izmanto upura lomu un varu. Bet tas, ka atšķirt nākotni no pagātnes kopijām jaunās drēbēs ir tik grūti, nenozīmē, ka mums nebūtu pēc tā jātiecas.

Mācītājs Indulis Paičs.
Lasījums: Marka evaņģēlija 10. nodaļa, 35. līdz 45. pants.

Lūgšana>>

# Torņakalna mediatēka var pastāvēt tikai pateicoties jūsu ziedojumiem. Paldies par sniegto atbalstu!
luteradraudze.lv/draudzes-dzive/ziedo
www.paypal.me/luteradraudze

Print Friendly
Lasīt tālāk