21.11.2016., I.Paičs, “Garīgais briedums un robežu izjūta”

Pastāsti citiem

Uzdevums izveidot veselīgas robežas cilvēku starpā nozīmē ne vairāk, ne mazāk, kā apgūt pašu esības mākslu – kā man būt tam, kas es esmu, un vienlaikus ļaut citiem būt tiem, kas viņi ir. Ko tas nozīmē?
Lai koks varētu augt, tam nepieciešama sazarota sakņu sistēma, lai dzīvībai nepieciešamo gūtu no daudzām un dažādām vietām zemē. Ja šim kokam būtu viena vienīga sakne, tā eksistence tūdaļ būtu apdraudēta, jo tas būtu savienots ar vienu vien barības vielu uzņemšanas kanālu, un, ja tas pēkšņi vairs nebūtu funkcionējošs, koks nokalstu. Līdzīgi tas ir cilvēka dzīvē. Ja viņš visu savas dzīves jēgu, iedvesmu, prieku un spēku grib pasmelt no vienām attiecībām/no viena savas eksistences punkta – no mīļotā cilvēka, no bērniem, no draugiem, no darba – viņš kļūst atkarīgs no šī viena punkta, kam ir pieķēries. Tāpēc Bībele aicina vienmēr ieskatīties dziļāk un saskatīt, ka dzīve ir atkarīga no Realitātes kopumā, nevis no kāda atsevišķa tās elementa. Turklāt šī Realitāte ir bezgala dāsna un labvēlīga pret mums…
Meditācijas vakaru lekciju cikls “Attiecību robežas”
Mācītājs: Indulis Paičs

Print Friendly
Lasīt tālāk