22.01.2017., I.Paičs, Mt 4:12-23, “Izskatās, ka Jānis ir nodots”

Pastāsti citiem

Sirdsapziņas balss ir paradoksāla lieta. Pirmajā brīdī tā liekas cerīga, pamošanos sniedzoša. Bet jau nākamajā brīdī tā kļūst par kritiku, kurai nav risinājuma. Valstī ir nejēdzības? Neapšaubāmi. Būtu ārkārtīgi muļķīgi un bīstami izlikties, ka viss ir kārtībā. Vai vajag šīs nejēdzības atmaskot? Neapšaubāmi, citādi rodas nesodāmības un patvaļas iespaids. Bet jau nākamajā brīdī pēc tam, kad visi metušies kritizēt, šausmināties un nosodīt, no pamodinoša spēka šāda tiesāšana un vērtēšana kļūst par vispārēja negatīvisma un bezcerības kampaņu. Jāni atmeta tāpēc, ka beigu beigās viņa pravietojums izklausījās bezcerīgs. Koks ir nolemts. Saknes jau atsegtas. Ar valsti ir cauri!
Un tieši tad, kad Jānis ir nodots (cik zīmīgs vārds – nevis nogalināts, bet “nodots” – sirdsapziņas labie nodomi ir izkropļoti un piemānīti), Dievs sūta glābiņu caur Jēzus darbību. Jo Jānis var norādīt uz problēmām, bet tikai Kristū ir reāli risinājumi.
Ko tad Jēzus darīja atšķirīgi? Kāpēc tieši Jēzū pasaulei un arī konkrēti mums – šajā laikā un vietā dzīvojošajiem, ir dota cerība?

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Mateja evaņģēlija 4. nodaļa, 12. līdz 23. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk