22.08.2013, K.Simanovičs, Ebr.11:32-12:3, “Jēzus ticība”

Pastāsti citiem

Ikvienam cilvēkam – gan ticīgajam, gan arī ateistam – ir sava noteikta pārliecība un vērtību skala; savukārt t.s. „ticīgo cilvēku” pārliecības var būt diametrāli pretējas, pat destruktīvas. Sludinātājs Harijs Emersons Fosdiks pauž, ka ticība Kristum pieprasa konkrētu rīcību un uzvedību. Viņš arī uzdod retorisku jautājumu: „Kad pasaule iemācīsies, ka neiecietība neatrisina problēmas?”
Kāds tad ir ticības mērs? „[..] ticības, lai cik dažādas tās būtu, pakļaujas divējādam dalījumam. Proti, ir tādas ticības, kuras pastāv tikai tādēļ, ka noliedz, aizliedz, izslēdz, iznīcina un norobežojas no visiem un visa, kas ir atšķirīgs. [..] Un ir ticība, kuras aizsācējs un piepildītājs ir Jēzus. Dzīvības un mīlestības ticība, kura nedara pāri un kura neļauj darīt pāri. Ticība, kura spēj godīgi raudzīties pasaulē un novērtēt realitāti, kura spēj būt paškritiska, un tādēļ arī dažādus viedokļus respektējoša. Ticība, kas sludinātāja Fosdika vārdiem runājot, ir pieklājīga, laipna, iecietīga, pazemīga un godīga.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Vēstule ebrejiem, 11. nodaļas 32. pants līdz 12. nodaļas 3. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk