22.11.2014., K.Simanovičs, Cef.1:7-18, “Negaidītā palīdzība”

Kaspars Simanovičs

Pastāsti citiem

Brīvā kritiena, lai arī cik tas šķistu skaists, beigās vienmēr notiek atsitiens pret zemi – ļoti sāpīgs, pat ar letālām sekām. Tā, tēlaini runājot, notiek ar cilvēkiem, kuri zaudējuši saikni ar realitāti un ne ar ko nerēķinās. Pravietojumi par Kunga dienu nekad nav neitrāli vai bezkaislīgi, bet gan emociju pilni aicinājumi attapties, ko neatlaidīgi sludinājuši Vecās Derības pravieši. Jo „kurlāki” ļaudis, jo skaļāki un emocionālāki sludinātāji. Realitāti visā tās pilnībā spēj ieraudzīt vien patiesi atmodināts cilvēks.
„Dievs vienmēr ir cilvēkam līdzās, lai ko cilvēks būtu nolēmis darīt, lai kas ar cilvēku notiktu. Dievs Jēzū Kristū ir apliecinājis, ka viņa klātbūtne nav tikai iedrošinoši vārdi – viņš patiešām ir kopā ar cilvēku līdz galam. Pat, ja tas ir neprātīgs un ir nolēmis iznīcināt visus un visu, sevi ieskaitot. Dievs ir gatavs kopā ar cilvēku iziet cauri niknuma, nelaimes, spaidu, postīšanas, posta, tumsas, krēslas, mākoņu, miglas, raga pūšanas un klaigu dienai, lai beigu beigās visu apgrieztu otrādi un parādītu cilvēkam, ka ir iespējama arī gaismas, svētības un prieka piepildīta dzīve: taisnībā un pazemībā.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Cefanijas grāmata, 1. nodaļa, 7. un 12. līdz 18. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk