23.11.2014., K.Simanovičs, Mt.25:31-46, “Dzīve bez robežām”

Kaspars Simanovičs

Pastāsti citiem

Nedz cilvēka, nedz sabiedrības, nedz arī valsts eksistence nav iespējama bez robežām. Robežas ir tās, kas padara realitāti par tādu, kādu mēs to piedzīvojam. Runa nav tikai par fiziskām, bet arī garīgām robežām, kas izpaužas kā garīgās identitātes apzināšanās un attiecības ar Dievu. Cilvēkam vienmēr ir bijusi vēlēšanās un nereti arī drosme robežas ne tikai novilkt, bet arī pārveidot, kas nereti beidzas traģiski. Taču dzīvē gadās daudz situāciju, kas pārskatīt robežas izaicina ikvienu no mums. Vislielākais izaicinājums, kas nojauc absolūti visas robežas, ir nāve.
„Dzīve bez robežām nav iespējama. Taču dažkārt robežas vienkārši ir jāignorē. Kuras ir tās reizes? Pavisam vienkārši – lai darītu labu citiem; lai piedzīvotu plašāku dzīvi; lai apzinātos savu esību Dievā! Un vēl, lai tad, kad nāve ienāk mūsu dzīvēs ar savu visu ārdošo spēku, mēs atcerētos Jaunās Derības atziņu, ka «Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņa priekšā visi ir dzīvi.» (Lk. 20:38) Kas nozīmē, ka Dievs patiešām nojauc visas robežas. Arī starp dzīvību un nāvi. Esība, kas reiz bija apslēpta Dieva un gaidīja savu īsto brīdi, lai izpaustos pasaules radīšanā, atgriežas atpakaļ Dievā. Ko Radītājs ar to iesāks, lai paliek viņa ziņā.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Mateja evaņģēlijs, 25. nodaļa, 31. līdz 46. pants.

 

Print Friendly
Lasīt tālāk