23.12.2017., L.Rozentāls, Jes 7:10-14, “Kāpēc Ziemsvētki joprojām uzrunā?”

Pastāsti citiem

Bībele ir pilna ar tēliem, taču kuri Bībeles vai baznīcas tradīcijas tēli joprojām ir svarīgi mums, kuri iedvesmo, aizrauj, iekustina mūs? Vai mūs aizrauj tādas bildes un tēli kā Dieva baltais tērps vai Dieva Jērs, vai Žēlastības tronis, kas reiz bija ļoti, ļoti nozīmīgi kristīgā garīguma impulsi? Visi šie daudzie tēli reiz bija paroles un šifri, kas veda pie Dieva, kas transcendēja šo realitāti, ar kuru palīdzību tika transportēts garīgas un teoloģiskas nozīmju un jēgas milzīgs apjoms. Šie tēli bija kā internets, ar kura palīdzību cilvēki saņēma nozīmi un jēgu – kas ir viņi, šī pasaule, Dievs. Tas bija ārkārtīgi svarīgs kanāls. Šodien šie tēli – gribam vai ne – ir būtiski zaudējuši savu iedarbību un vairumam cilvēku vairs nespēlē nekādu īpašu lomu. Arī daudzos kristiešos šie tēli vairs neko īpaši nerezonē. Tā vietā cilvēki jautā – kas tas ir, ko tie nozīmē un kad sākas šādi jautājumi, kad šie tēli vairs nav izprotami uzreiz – ar dvēseli – tad ar tiem ir cauri.

Kad ir jāsāk skaidrot, tēls ir zudis. Tas vairs neko nenes. Lūk, par to ir stāsts, varbūt pat pats svarīgākais stāsts, kas saistās ar baznīcas krīzi rietumu pasaulē. Nav vairs tēlu, ir palikuši tikai vārdi. Bet ar vārdiem ir par maz. Vārdi paliek tikai prātā, bet ticība sākas sirdī. Tā iemesla dēļ ir ne tikai jāskaidro vecās bildes, bet daudz vairāk un svarīgāk ir atbalstīt cilvēkus tajos tēlos un bildēs, kuras viņiem ko nozīmē. Arī Dievs sevi atklāj jaunās, vēl nezināmās, nelietotās un nenolietotās bildēs un tēlos, jo tikai bildes ir tās, kas tulko vārdu mūsu apziņai, mūsu dziļākajiem slāņiem. Nav bilžu un tēlu, nav arī ballītes. Nav arī Ziemassvētki. Vecie dārgumi zaudē savu spožumu un nozīmi. Mums ir jānirst pakaļ jauniem, pakaļ jaunām pērlēm, pakaļ jaunai jēgai.

Ja teoloģija spēs sekot šodienas cilvēka bildēm, ja tā spēs uzņemt sevī šis bildes, mūs gaida liela garīga renesance, atjaunošanās, atdzimšana. Ja ne – baznīca kļūs par muzeju, kas pilns ar bildēm, kuras vairumā vairs neko neizraisa. Ar bildēm, kuras pētī pētnieki un par kurām aizrautīgi spriež eksperti, bet lielais vairums cilvēku tajā visā raugās kā brīnumā, bet dvēseli tas viss uzrunā maz. Kā tādā muzejā, kur ir tik daudz kā visa kā, bet vienu brīdi gribas ārā. Gribas kaut ko priekš dvēseles.

Mācītājs Linards Rozentāls.
Lasījums: Jesajas grāmatas 7. nodaļa, 10. līdz 14. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk