24.07.2014., I.Paičs, Rom.6:3-11, „Augšāmcelšanās – burtiski vai simboliski?”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Pāvila vēstule Romiešiem, 6. nodaļa, 3. līdz 11. pants.

Kā mēs, dzīvi būdami, varam būt miruši un ko nozīmēs augšāmcelties jau tagad – savas dzīves laikā?

Apustuļa Pāvila izpratne par nāvi un augšāmcelšanos neatbilst nedz burtiskajam, nedz arī tīri simboliskajam skaidrojumam. Viņš runā par dzīvu, reālu, patiesu pieredzi, bet vienlaikus tā nav fizikāli materiālistiska. Mēs dzīvojam laikmetā pēc apgaismības, kam raksturīgs skaidrs nošķīrums starp zinātnisko patiesību un cilvēka iekšējo, subjektīvo pasauli. Arī kristiešiem mēdz būt šāda duāla attieksme – ja kaut kas ir īsts, tad tas noteikti ir burtisks, konkrēts un fizisks. Tomēr garīgās lietas ir atšķirīgas no materiālās pasaules. Garīgā pasaule nav ne materiālās pasaules kopija citā „dimensijā”, ne malko enerģiju, ne neizskaidrojamu fenomenu pasaule.

Mēs dzīvojam it kā divas dzīves – viena ir bioloģiskā, praktiskā, savtīgā, kur viss ir vērsts uz to, lai izvairītos no nāves (mēs ēdam, dzeram, cenšamies izdzīvot par katru cenu), un paralēli ir garīgā – dzīve, kas ir neatkarīga no nāves eksistences. Jēzū mēs redzam tādu cilvēka dzīvi, kura norisinās par spīti nāves faktam – tā, it kā nāves nebūtu. Kristus nav tikai simbols, tā ir realitāte. Redzot Jēzus dzīvi mēs nomirstam savām bailēm no nāves un augšāmceļamies īstai, brīvai dzīvei.

Print Friendly
Lasīt tālāk