24.08.2017., U.Salna, Atkl 21:9b-14, “Jaunās Jeruzālemes pamati”

US2

Pastāsti citiem

Vai mūsu vidū ir kāds, kurš zin kāda sava pirms divtūkstoš gadiem dzīvojuša priekšteča vārdu un var pastāstīt kaut ko par šāda tāla senča dzīvi, par kaut ko nozīmīgu, ko viņš paveicis? Pēc Baznīcas tradīcijas šodien esam aicināti pieminēt apustuli Bartolomeju, vienu no tiem divpadsmit, kuru vārdus no aptuveni divtūkstoš gadu senas pagātnes mēs diezgan droši zinām. Viņš ir viens no tiem, kuru Jēzus aicināja līdzdalīt Viņa paša vistuvāko klātbūtni, dzirdēt Viņa vārdus un galu galā būt līdzdalīgam pasauli pārveidojošajā darbā, kļūstot par vienu no Baznīcas dibinātājiem un pamatlicējiem. Šodienas pārdomu teksts no Jāņa Atklāsmes grāmatas runā par Jauno Jeruzālemi, par Dieva pilsētu, kas nāk no debesīm, un šajā tēlainajā aprakstā mēs atrodam, ka pilsētas mūris stāv uz divpadsmit pamata akmeņiem, un uz tiem ir rakstīti Jēzus apustuļu vārdi, arī Bartolomeja. Jā, ap pilsētu ir mūris, bet vārti nekad vairs netiks slēgti – Dieva pilsēta gaida ikvienu, un vienīgais, tomēr nāvīgais risks, ir pašam turp nedoties, pašam no tā atteikties, noraidīt, apsmiet un atsacīties. Atsacīties no ticības tam, ka šāda pasaule nāk. Žēlastības, piedošanas pasaule, un vienlaikus patiesības pasaule – jo mīlestība, žēlastība, piedošana – tās pastāv tad, ja ir īstas. Lai mēs šo patiesību spētu satvert, lai mēs to redzētu, atbrīvoti no grēka un savas patmīlīgās dabas žņaugiem, Kristus mūsu dēļ atdeva dzīvību.

Lutera akadēmijas students Uģis Salna.
Lasījums: Jāņa atklāsmes grāmatas 21. nodaļa, 9. līdz 14. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk