25.01.2014, I.Paičs, Jņ.4:5-24, „Lūgšanas būtība”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Jāņa evaņģēlijs, 4. nodaļa, 5. līdz 24. pants.

Anonīmo alkoholiķu kustībā ir pazīstama lūgšana:

„Mans Dievs, dod man rāmu prātu pieņemt to, ko es nespēju mainīt;

dod man drosmi izmainīt to, ko es varu izmainīt;

un dod man gudrību atšķirt vienu no otra.”

Daudzas aplamības mūsu dzīvē notiek tieši tāpēc, ka rīkojamies ar apjukušu sirdi un prātu. Atslēga laimīgai dzīvei nav nemitīga skriešana un aktivitāte, tā drīzāk ir spēja paskatīties uz visām norisēm citādi – mierīgi, apskaidroti, rāmi.

Ir lietas, kuras mums jāmaina, jo tās ir atkarīgas no mums un mēs par tām atbildam. Ko es varu darīt, lai mīlestība vairotos, lai žēlastība kļūtu redzama, lai netaisnība mazinātos, lai es būtu cilvēkiem par svētību nevis par lāstu?

Mēs tik bieži mēģinām izmainīt to, kas nav no mums atkarīgs – visbiežāk, citus cilvēkus. Un vienlaikus aizmirstam to, kas ir mūsu atbildība. Un tad pārmaiņas nenotiek.

Print Friendly
Lasīt tālāk