25.06.2016., L.Rozentāls, Jņ 3:22-30, “Kā sekot Jēzum?”

Pastāsti citiem

Kristus dzīve, ciešanas, nāve un augšāmcelšanās vairs nav ārēji aprakstīti notikumi, bet kļūst par iekšēju pieredzi. Kristus dzīve sāk gūt pārsvaru par mūsu dzīves vecajiem paradumiem – lepnību, mantkārību, negausību, dusmām, aizspriedumiem un naidīgumu. Mūsu vecā, dziļumgrēka konstruētā un ap dziļumgrēku veidojusies identitāte tiek izkustināta. Cilvēks sāk zaudēt tos rīkus un veidus, kā viņš iepriekš tika galā ar dzīvi, citiem cilvēkiem, pasauli un Dievu. Tā patiešām ir pieredze, kas līdzinās bojāejai. Tu paliec nevarīgs kā bērns – un tieši šī pieredze ir pati svarīgākā, jo tās arī ir kristības – nāve un augšāmcelšanās. Kad mēs tiekam kristīti, mums ir jābūt bērniem – vai nu ķermeniski vai garīgi – bezpalīdzīgiem, nespējīgiem pašiem pastāvēt, pilnībā tā rokās, kurš mūs mācīs, vadīs un aizstāvēs – Kristus Gara rokās.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 3. nodaļa, 22. līdz 30. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk