25.09.2014., K.Simanovičs, Gal.5:26-6:10, “Mācīties dzīvot”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Vēstule Galatiešiem, 5. nodaļas 26. pants līdz 6. nodaļas 10. pants.

Gods, reputācija un cieņa ir lietas, ko lielākā daļa cilvēku uzskata par visnotaļ nozīmīgām. Šā iemesla dēļ mēs šķietama apdraudējuma brīžos cenšamies sevi aizstāvēt, cik vien spēdami, kā arī vairot un celt savu pašcieņu un pašvērtību. Taču jāapzinās, ka gods un laba reputācija ir veidojami vien paša spēkiem, bez apmāna un viltus. Kā atšķirt godu no tukša goda? Tāpat kā rotaslietas no bižutērijas. Vieglākās pretestības ceļš, nenoliedzami, ir kārdinošs, taču ilgtermiņā bezvērtīgs.
„Zīmīgi, ka latviešu valodā vārdiem „gods” un „godīgs” ir viena sakne. Lai iemantotu godu savās un citu acīs, vispirms jākļūst godīgam pret sevi un citiem. Lielākā daļa mēs esam apkrāvušies ar visāda veida garīgiem un psiholoģiskiem viltojumiem, jo vienkārši grūti būt godīgam – kauns atzīt savu nabadzību, nemākam mēs ar to sadzīvot. Gribas būt bagātam. [..] Sevi nav jāmaldina. Ja ir sasniegts un piedzīvots kas labs, var ar to lepoties un būt pateicīgs, bet, ja nekā nav, tik tukšums un gara nabadzība, nu, tad arī šādā gadījumā atbildība par savu dzīvi tomēr jāuzņemas pašam, jo katram jānes sava nasta.”

Print Friendly
Lasīt tālāk