25.09.2016., L.Rozentāls, Lk 16:19-31, “Uzdrīkstēties izlauzt durvis”

LR-600x600

Pastāsti citiem

(..) Ja mēs vispār turpinām lietot tādus jēdzienus kā “debesis” un “elle”, kļūst skaidrs, ka elle ir nespēja mīlēt, nespēja sāpēt, nespēja just – no sākuma citus, bet beigās arī sevi pašu – gan individuāli, gan sistēmiski. Bet debesis ir viss pārējais – mīlestība, sāpes, ciešanas, skumjas, prieks, nožēla, bezpalīdzība, skaidrs prāts, visas jūtas un ķermenis, kam visa kā ir gana.

Jēzus stāsts par Lācaru un bagāto. Par šiem diviem tik atšķirīgajiem cilvēkiem, bet varbūt nē. Varbūt tie esam tikai mēs paši, kas šo barjeru uzbūvējam, šo atšķirību izceļam. Viens tērpies purpurā, smalkās lina drānās, otrs vātīm klāts, atstumts, iznīcināts. Pa vidu durvis, bet kurš tās durvis tur ielicis? Mēs, cilvēki. Dievs nē. Jēzu stāsts par debesis un elli ir stāsts par to, kas varētu būt dzīvē, ja mēs atceltu šīs durvis, nojauktu šo barjeru. Jēzus stāsts ir par dzīvi šeit nevis dzīvi pēc nāves. Attiecības un saruna – tās interesē Jēzus, nevis kur katrs būs.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Lūkas evānģēlija 16. nodaļa, 19. līdz 31. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk