26.01.2017., L.Rozentāls, Jes 9:1-3, “Kā piedot?”

Pastāsti citiem

Neviens no mums dzīvei cauri neiziet neievainots. Mums visiem trāpa – gribam to atzīt vai negribam, apzināmies vai neapzināmies. Šādi aizvainojumi un apbēdinājumi atstāj pēdas. Pat tad, ja esam to visu aprakuši sevī ļoti dziļi. Arī tad sekas paliek, ja mēs to visu vairs neapzināmies vai neatceramies. Ievainojumi atstāj pēdas. Tas ir fakts. Un attiecībā uz to nav nekādu alternatīvu faktu. Tā kā visi esam cauri dzīvei ejot ievainoti, visi mēs nesam sevī šo ievainojumu pēdas – dvēselē un dažkārt arī ķermenī. Piedošana ir arī Bībeles centrālā tēma. Taču kādā veidā tā notiek? Dieva un cilvēka izlīdzināšanas lietā baznīca ir atradusi un izkopusi daudzus rituālus, piemēram, grēksūdzi. Es atzīstos savos grēkos un priesteris tad pasludina man piedošanu. Tā tas notiek arī pie mums. Taču, kas notiek cilvēku savstarpējās attiecībās? Upura un pāridarītāja vai pat varmākas attiecībās? Tur šie rituāli, metodes, procesi, kas dziedina, izlīdzina, atjauno – vēl jāmeklē un jāatrod.

Par vienu no šādām metodēm – šajā sprediķī.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Jesajas grāmatas 9. nodaļa, 1. līdz 3. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk