26.03.2016., L.Rozentāls, Mt 28:1-10, “Augšāmcelšanās – cilvēka tapšanas izšķirošais spēks”

Pastāsti citiem

Augšāmcelšanās un Kristus Gara – šīs Lieldienu dāvanas, ielaušanās cilvēciskajā pieredzē, tā jaunā gaisma, kopība un dzīvīgums, tas ir kaut kas, ko var salīdzināt ar bērna piedzimšanu. Jauns cilvēks, jauna dvēsele, jauna personība. Un tomēr Augšāmcelšanās un Kristus Gars ielauzās noteiktā cilvēciskā pieredzē, pilnā pretstatiem, dualitāti, cīņām, konkurenci, sastapās ar vajāšanām no vienas puses un pārspīlētu godināšanu un iekļaušanu cilvēku varas struktūras no otras puses. Tā gaisma un dzīvīgums, Augšāmcelšanās un Kristus Gars tika ievirzīti noteiktās gultnēs, duālā domāšanā, argumentos, formulējumos. Pirmos divdesmit gadsimtus baznīca veidojās vairāk kā struktūra, kā dzīve, ko var aprakstīt, ko var mērīt, kā vārdi, teorēma, reizrēķins, formulas. Taču paralēli tajā radās tas, kas šobrīd arvien vairāk kļūst pamanāms un redzams – kristietība kā enerģija, kustība, radošs spēks, dievišķa dzīve, skaistums, mūzika, glezna, dzeja, attiecības, saderināšanās, mīlestība, veselums, vienotība.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Mateja evaņģēlija 28. nodaļa, 1. līdz 10. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk