26.08.2017., L.Rozentāls, 2Moz 19:1-6, “Nemainīgi mainīgais Dievs”

Pastāsti citiem

Droši vien Dievs vienmēr ir un paliek nemainīgs, tas pats, vakar, šodien un rīt. Taču tas, kā mēs, cilvēki, par Dievu runājam, kā mēs Viņu iztēlojam, kāds mums par Viņu ir priekšstats, tas gan mainās. Tas mainās mūsu dzīves laikā un tas mainās cilvēces vēstures gaitā. Un Bībele ir grāmatas, kurās mēs šīs izmaiņas varam ne tikai pamanīt, bet nopietni ar tām nodarboties un tās studēt.

Mūsu kristīgā cilvēka tiesības un pienākums ir neiet līdz visām straumēm, kuras atrodam Bībelē, ņemot par baltu patiesību visu, ko to lasot burtiski, izlasām. Bet gan aptvert un satvert Bībeli caurstrāvojošo Dieva atklāsmi, kas no sākuma ir kā maza tērcīte, bet vēlāk kļūst par varenu upi. Tā tiecas no ekskluzivitātes uz inkluzivitāti, proti, no izredzētības, kas izredz vienus, bet citus pazudina, pie izredzētības un pārliecības, ka Dievs mīl visus cilvēkus bez izņēmuma un katram vēlas dot labāko. Bībele attēlo Dieva atklāsmes procesu, virzību, kustību. Un mums ir jāiestājas par šo procesu, jāuzņem sevī šī izlīguma un izlīdzināšanās Gars, jātic un jāuzticas Dieva atklāsmei, kas atklājusies Jēzū, visvairāk un visspilgtāk tieši Jēzū. Varbūt arī te iezīmējas kādas jaunas, līdz šim nedzirdētas un neiespējamas, grandiozas reformācijas nojautas – mīlošais Tēvs, kurš mīl visus savus bērnus, kurš rada telpu, kas šobrīd vēl ir tik maza šai pasaulē, kur ikviens var justies droši, kur ikviens var būt tas, kas viņš ir, palikdams un augdams mīlestībā un cieņā pret visiem pārējiem. Varbūt tā ir baznīcas atmoda, kas vēl tikai atklājas, bet kas reiz būs visās vietās un visos cilvēkos.

Mācītājs Linards Rozentāls.
Lasījums: 2. Mozus grāmatas 19. nodaļa, 1. līdz 6. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk