26.10.2013, K.Simanovičs, 1Moz.32:22-31, “Pats sev draugs un ienaidnieks”

Pastāsti citiem

Viens no neparastākajiem un interpetācijas iespējām bagātākajiem stāstiem Vecajā Derībā ir stāsts par Jēkabu, viņa sastapšanos un cīņu ar… Jā, ar ko gan? Ar ko īsti sastopas un cīnās Jēkabs? Vai spējam pieņemt, ka galvenokārt šis Bībeles stāsts vēstī par cīņu pašam ar sevi un savu „alter ego”? Un vēl tas liek pārdomāt, cik svarīgi ir apzināties savu „alter ego”, uzvarēt to un saņemt tā akceptu, kā arī iemācīties piedot.
„Kad dzīve vairs nav panesama, nereti liekas, ka vienīgais risinājums ir braukt kaut kur prom – pārcelties, dzīvot citur – ka tikai tālāk no visa. Lielākoties tā, protams, ir sevis mānīšana, jo, kā reiz kādā nelielā zīmējumā izteicās mākslinieks Māris Subačs, „mana dvēsele ir man vienmēr līdzi”, attēlojot cilvēciņu ar lielu koferi rokās. No sevis aizbēgt nevar! [..] Neatrisinātas attiecības nekad nebeidzas, tās paliek mūsos kā dziļas nedzīstošas brūces. Lai cik seni notikumi tie būtu, ja esam pūlējušies par tiem nedomāt, mēģinājuši aizmirst un emocijas apspiest, tad brīdī, kad ar šo situāciju konfrontējamies, viss nostājas savās vietās tik spilgti, it kā būtu noticis tikai vakardien.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Pirmā Mozus grāmata, 32. nodaļa, 22. līdz 31. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk