26.11.2016., K.Simanovičs, Kol 1:3-14, “Sliktā un labā ziņa”

Pastāsti citiem

Ļaunumam nav savas, filozofiski runājot, ontoloģiskas substances jeb pastāvīgas un patstāvīgas būtības – tie esam mēs, cilvēki, kas nemitīgi veidojam domāšanas un rīcības važas, ar kurām sasienam sevi un citus. Mēs, cilvēki, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē būvējam cietumus, kuros ieslogām sevi un citus. Sāpes, pazemojums, vēlme un gandarījums par atriebību, iekāre, savu iegribu īstenošana – tie visi ir procesi, caur kuru realizēšanu mēs nepārtraukti aužam sev apkārt neredzamu tīklu, kas kļūst aizvien blīvāks, gaisu un gaismu necaurlaidīgāks, līdz mēs paši tajā sākam mocīties un smakt. Sliktā ziņa ir tā, ka tumsas varai, kas ir mūsu pašu lielākoties neapzinātu, taču tādēļ ne mazāk neatlaidīgu pūliņu rezultāts, ir reāla ietekme uz mūsu dzīves saturu un kvalitāti. Labā ziņa, savukārt, ir tā, ka ir iespējama arī citādāka dzīve…

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Pāvila vēstule kolosiešiem, 1. nodaļa, 3. līdz 14. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk