26.12.2013, K.Simanovičs, Jņ 1:1-14, “Klusuma mistērija”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Jāņa evaņģēlijs, 1. nodaļa, 1. līdz 14. pants.

Mainoties pieredzei, mainās arī daudz kas mums apkārt esošs, piemēram, vārdi, kurus lietojam ikdienā vai arī vairs nelietojam. Nav nejaušība, ka svarīgakajos savas dzīves mirkļos mēs apklustam – vārdi pēkšņi kļūst lieki. Pastāv liela iespēja, kaut arī tai varbūt ir grūti noticēt, ka pieredze mūsos jau ir, taču nav bijis īsto vārdu, ar ko to aprakstīt.
„Ziemassvētku vēstījums ir par to, ka mēs, cilvēki, esam vienoti ne tikai viens ar otru. Kopš visu lietu iesākuma, kopš pasaules radīšanas, mēs esam vienoti arī ar savu Radītāju, kurš ir visas dzīvības avots. Dziļākajā nozīmē tā ir viņa mīlestība, kuru uztveram un sajūtam, tā ir viņa klātbūtne, pēc kuras ilgojamies. Tā ir pieredze, kuru mēdzam izteikt tik dažādos vārdos, ka tie sāk mulsināt. Varbūt atbilde ir klusumā. Ne velti dziesma, bez kuras nav iedomājami Ziemassvētki, iesākas ar vārdiem: „Klusa nakts, svēta nakts.””

Print Friendly
Lasīt tālāk