27.01.2018., L.Rozentāls, 1Kor 3:16-17, 21-23, “Cilvēka aicinājums”

Pastāsti citiem

Radīšanas stāstā ir aprakstīts, ka mūsu patiesā būtība ir no Dieva. Šis stāsts nerunā par ego rašanos. Ego vēl daudz un dikti parādīsies un izpaudīsies Bībeles lappusēs, bet Radīšanas stāstā no tā vēl nav ne vēsts. Mēs nesam sevī Kristus līdzību, jo cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Pirms visa, kas cilvēks ir un par ko viņš kļūst, pirms visa, ko viņš dara un kā izpaužas, cilvēks dzimst kā Kristus līdzība šajā pasaulē. Dievs teica: darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un līdzības. Bet ko nozīmē būt cilvēkam, kurš ir kā Dievs? Vai tad tas nav lielākais grēks – censties būt kā Dievam, uzmesties citiem par dievu? Tieši no tā mūs brīdina 9. un 10. bauslis, lai mēs neuzmetamies citiem – nedz cilvēkiem, nedz radībai, nedz organiskai, nedz neorganiskai pasaulei par dieviem. Atceraties, ka eņģeļa Mihaēla vārds tulkojumā nozīmē “kas ir kā Dievs”. Mi-ha-ēl! Varbūt tas ir jautājums, izmisīgs kliedziens – vai šajā pasaulē ir kāds cilvēks, kurš uz to raugās un pret to izturas tāpat kā Dievs, kā Kristus? Ja nē, pasaulei neizdzīvot, tā nogrims savos grēkos un postā…

Mācītājs Linards Rozentāls.
Lasījums: Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 3. nodaļa, 16., 17. un 21. līdz 23. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk