27.04.2017., R.Pētersons, Jņ 10:11-16, “Labā gana balss”

Pastāsti citiem

Sabiedrībā nereti ir dzirdēts apgalvojums: dumjš kā aita. Izteiktā frāze, kā arī priekšstats par šo dzīvnieku, liek justies mazliet neērti, jo īpaši, ja ar to salīdzina Dieva draudzi. Un tāpat citreiz ir dzirdēti sprediķi, kas turpina šo domu, attīstot to plašāk. Bet aitas nav dumji dzīvnieki, vēl vairāk, iemiesotais Dieva vārds pats sevi salīdzina ar Dieva jēru, kas nes pasaules grēku un pazīst sava Tēva balsi. Nepamatotā kritika par aitām rodas tajā, ka tās vienkārši nespēj labi redzēt. Savukārt nobiedēt tās spēj katra sīkākā lieta, kas gadās tām ceļā. Bet tas, kas palīdz avīm būt drošībā, nonākt zaļās ganībās, tapt dzirdītām no miera strauta, ir Labā gana balss.
Kā atpazīt īstos ganus no peļņas dzītajiem – derētajiem ganiem, kuriem avis tā īsti nemaz neinteresē? Kā neapjukt šajā laikmetā, kurā katrs pasludina savu patiesību par patiesu?

Evaņģēlists Rolands Pētersons.
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 10. nodaļa, 11. līdz 16. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk