27.06.2015., L.Rozentāls, Lk 12:51-53,14:26, “Kā risināt konfliktus”

Pastāsti citiem

Strīdi, konflikti, šķelšanās ir pilnīgi normālas, jebkurai cilvēciskai sabiedrībai un kopībai raksturīgas parādības. Tie nebūt netraucē cilvēku attiecībām, taisni otrādi, palīdz mūsu attiecībām nonākt skaidrākos un dziļākos ūdeņos. Tā ir mūsu pašu radītā ilūzija it kā mums būtu savstarpējās attiecībās jātiecas nepārtraukti pretī kādai ideālai harmonijai, līdz ar to katrs konflikts mums šķiet kā traucēklis un bieds šajā ceļā pretī mūsu pašu iedomātajai laimei. Tā tas nav un nemaz nevar būt. Šī ideālā nepretrunība ir tikai šķietama un vienmēr sasniegta par augstu cenu – tādas var būt, piemēram, totalitāras vai nenobriedušas kopības. Jā, kad nama tēvs visus ar varu sadzinis uz kāzām, tad tur vairs nav pretrunu un konfliktu, jo visi, kas konfliktus raisīja, ir kopā ar saviem ciemiem izkvēpēti no zemes virsas. Konflikti rodas un tur neko neviens nevar darīt. Pats galvenais ir sākt tos risināt tad, kad tie rodas nevis tad, kad tie jau kaut ko izpostījuši un eskalējušies. Ja tos risinām savlaicīgi, tie kļūst par izaugsmes, pārmaiņu, nobriešanas rīkiem. Apzināties konfliktus jau to sākumstadijā un risināt tos tajā periodā, kad visas konfliktā iesaistītās puses var to atrisināt kā uzvarētājas.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Lūkas evaņģēlija 12. nodaļas 51. līdz 53. pants un 14. nodaļas 26. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk