27.12.2015., L.Rozentāls, Lk 2:15-17, “Vienkāršas dzīves garīgums”

Pastāsti citiem

Sauciens – iesim uz Betlēmi raudzīt – patiesībā, ir nevis kāds sentimentāls aicinājums raudzībās, bet gan iespēja atkal no jauna iegūt Jēzus sekošanas ceļam tik nepieciešamo zemāko pozīciju. Nolaidīsimies zemāk. Nokāpsim no saviem augstumiem. Jo tie, kas tiecas uz augšu, var piedzīvot, ko tur jau piedzīvojuši daudzi – ka tur, augšā, nekas nav. Atstāsim savas ambīcijas, visu, ko gribam citiem teikt, dot, vēstīt, kā vēlamies šo pasauli mainīt, izlabot, pārtaisīt. Un tas nozīmē nokāpt no sevis pierādīšanas un sevis aizstāvēšanas apsēstības. Tas ir arī ir pirmais solis pretī Kristum, pretī savai patiesai esībai. Jēzus paustā vienkāršība jau nav tikai un varbūt nav nemaz materiāla vienkāršība. Jautājums ir – ar ko es esmu bagāts? Kas ir tas kalns, kura augšā es jūtos pārāk par citiem? Tās ir materiālas, bet varbūt garīgas bagātības, intelektuālas bagātības, mans aicinājums, mans Ego, manas vajadzības, manas īpašības, mani sasniegumi, tas viss un vēl daudz kas cits, kas dara mūs lēnus, paralizētus, nofiksētus uz kaut ko vienu.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 15. līdz 17. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk