28.04.2016., L.Rozentāls, Apd 9:10-19, “Pieskāriens, kas pārvērš”

Pastāsti citiem

Hananja uzmeklēja Saulu, uzlika viņam rokas, svētīja un sauca viņu par brāli. Tieši šis mirklis, un nevis gaisma un balss uz ceļa, ir patiesais Saula atgriešanās mirklis. Jo tas ir mirklis, kad viņš jutās visšausmīgāk un visbriesmīgāk. To, kurš apdraudēja visu Jēzus lietu – šādu cilvēku Hananja nosauca par savu brāli. Viņš teica – brāli, Saul. Un ar to viss bija pateikts. Viņš neprasīja Saulam nožēlot ļaundarības, atvainoties, apzvērēt, ka tā vairs nedarīs. Viņš teica – brāli… Hananja bija piedzīvojis Augšāmcelto un zināja, kas ir Augšāmcelšanās. Izlīdzināšanās un piedošana bija tik varenas, ka Saulam kā zvīņas nokrita no acīm. Saula vecais, duālistiskais, vardarbīgais redzēšanas veids bija palicis tumšs, caur to viņš vairs neko nespēja saprast un ieraudzīt, jo viņā no iekšpuses bija sākusi spīdēt jauna gaisma. Šis Hananjas pieskāriens, šis viņa teiktais – brāli… – ir ticība, kas var pamodināt mirušos, pārvērst bailes mīlestībā un ienaidniekus draugos. Dievs ir neparasts tā, kas neder Pestīšanai, savācējs un pārstrādātājs. Viņa rokās viss sāk derēt. Viss var kalpot Viņa nodomam.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Apustuļu darbu grāmatas 9. nodaļa, 10. līdz 19. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk