28.05.2015., L.Rozentāls, Jņ 17:21-23, “Visa centrā ir cilvēks”

Pastāsti citiem

Vasarsvētku piedzīvojums ļoti skaidri norāda, kas ir un vienmēr tagad būs izejas punkts visam. Tas ir cilvēks. Svētais Gars izlejas cilvēkā. Nevis kādā grāmatā, templī vai akmenī, bet cilvēkā. Tas ir ļoti svarīgi. Svarīgāk nekā mums šķiet. Visas esības, visa garīguma, visa lielā esības procesa vidū pats galvenais, izšķirošais un centrālais – ir cilvēks.
Kur ir mīlestība? Starp mums un mūsos. Tieši tāpat Dievs. Nevis tur vai te. Nevis kaut kur tur vai kaut kur šeit. Dievs ir starp mums un mūsos. Par to vēstī mums Trīsvienības svētki, kuriem pretīm ejam. Kas māca mums to vienkāršo lietu, ka tikai tā ir Trīsvienīgā Dieva draudze, kura savā lokā spēj iekļaut visus, paņemt aiz rokas ikvienu un savā dejā laisties ar visiem. Jo tikai mīlestība ir tas avots, no kura sākas visas labās, patiesās un skaistās pārmaiņas. Nevis norādot ar pirkstiem, nevis norobežojoties ar rezolūcijām, nevis kauninot un apsūdzot, nevis biedējot un notiesājot, bet mīlot. Un to uzreiz var just. To uzreiz var just, vai aiz mūsu vārdiem, darbiem, uzskatiem, apliecinājumiem stāv mīlestība. To uzreiz var just. Vai arī nesajust. Un tieši tur iet robežšķirtne starp to – cilvēku, sabiedrību, baznīcu, pasauli, kas seko vai neseko savam Radītājam

Mācītājs: Linards Rozentāls.
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 21. līdz 23. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk