28.11.2015., I.Paičs, Mt 16:24-26, “Dzīve kā piedzīvojums”

Pastāsti citiem

Lielākoties mēs visu savā dzīvē cenšamies kontrolēt ar savu prātu – mēs savu dzīvi plānojam, ietekmējam un veidojam. Visu var pakļaut mērķim, kuru vēlamies sasniegt. To, kas mums palīdz, mēs izmantojam, to, kas traucē – apkarojam. Saprotamās lietās klausāmies, nesaprotamās – atmetam kā bezjēdzīgas. Ko tik visu mēs nedarām – mācāmies, tenējamies, spiežam sevi un citus – lai tikai nonāktu tajā stāvoklī, kurā mēs paši veidojam savu dzīvi tādu, kā gribam.
Nepārprotiet – šādas prasmes ir noderīgas un nepieciešamas. Taču tieši tiem, kuriem izdodas dzīvē daudzas lietas pakļaut savai gribai, nākas konstatēt, ka, līdz ar pieaugošo varas apziņu, aug arī dīvainas skumjas un vientulības sajūta. Dzīve, kurā visu nosaku es, sagādā mazāk nepatīkamus pārsteigumus, taču vienlaikus tā kļūst aizvien… bezjēdzīgāka…

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Mateja evaņģēlija 16. nodaļas 24. līdz 26. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk