29.04.2018., K.Simanovičs, Jņ 16:5–15, “Internalizācija un jauna dzīve”

Pastāsti citiem

Neparastā kārtā zināmos apstākļos Jēzum ir taisnība: “Taču es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka es aizeju.” Proti, tie ir tādi brīži un tādas situācijas mūsu dzīvē, kad tikai noteiktas šķiršanās rezultātā mēs kļūstam pieaugušāki, nobriedušāki un patstāvīgāki, kad beidzot ar mums sāk notikt tas, ko dēvē par internalizāciju. Svešvārdu vārdnīca internalizāciju definē kā procesu, “kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku, kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu”.
Internalizāciju vēl varētu raksturot kā procesu, kurā kāda sākotnēji ārēja norma kļūst par daļu no indivīda personības. Tas ir veids, kā mēs augam, kā mēs iemācāmies, ko nozīmē būt cilvēkiem – mēs raugāmies viens uz otru, mēs atdarinām viens otru, mēs mācāmies viens no otra. Turklāt šī augšana un mācīšanās notiek, ja tā var sacīt, divos līmeņos…

Mācītājs Kaspars Simanovičs.
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 16. nodaļa, 5. līdz 15. pants.

# Torņakalna mediatēka var pastāvēt tikai pateicoties jūsu ziedojumiem. Paldies par sniegto atbalstu! www.paypal.me/luteradraudze

Print Friendly
Lasīt tālāk