29.08.2013, L.Rozentāls, Ebr.12:18-24, “Kalns – cilvēka attīstības ceļa simbols”

Pastāsti citiem

Kas tie ir par kalniem, sliekšņiem, bet varbūt zirnekļu tīkliem, kuri man traucē brīvi nokļūt tur, kur mana dzīve ir atrisinājusies, uzelpojusi, atspirdzināta, priecīga, saulainas gaismas pilna. Droši vien ir arī kalni, kuri sabiedrības lielākai daļai kavē ceļu pie līdzsvarotas, mierīgas, jēgpilnas dzīves. Varbūt katram laikmetam ir savas tēmas, savi jautājumi, kuri nostājas ceļā pretī Dievam tā, ka pat Dievu aiz šiem kalniem vairs nevar saredzēt.
Mēs varam ar kalnu tikt galā, veidojot pakāpienus. Iespējams, tam ir vajadzīgs ilgs laiks. Ne visi kalni ir no smiltīm, bet arī smiltīs izveidotie pakāpieni nav noturīgi. Pirmajā vētrā tie nobruks. Labāk kalt vai būvēt. Un tas ir, ko mēs kā baznīca – tagad paskatoties lielākos mērogus – esam aicināta darīt. Palīdzēt cilvēkiem būvēt pakāpienus tajos kalnos, kas traucē un kavē un velk atpakaļ viņu garīgās izaugsmes ceļā, dzīves ceļā, ceļā – lai kā mēs to nosauktu – kas ved pretī tam, ka tava dzīve ir sasniegusi jaunu perspektīvu, jaunu skatu, ieguvusi jaunu spēku.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Vēstule ebrejiem, 12. nodaļas 18. līdz 24. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk