30.01.2014, K.Simanovičs, Rom 12:17-21, “Garīgais apvērsums”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Pāvila vēstule romiešiem, 12. nodaļa, 17. līdz 21. pants.

Jautājums par to – atriebties saviem pāridarītājiem vai nē – droši vien nodarbina ne viena vien cilvēka prātu. Bībelē ir atrodama atbilde, taču tā varētu šķist samērā mulsinoša. Lai to izprastu, vispirms jāiepazīst, jāsaprot pašam sevi, jāaizdomājas par savas dzīves pieredzi. Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem aicina netapt līdzīgiem „šim laikam”, kas savukārt nozīmē izmainītu, pārveidotu dzīvi un ir uzskatāma par pestīšanas rezultātu.

„To, ko Bībele daudzviet dēvē par Dieva atriebību, dusmām un atmaksu, cilvēki konsekventi ir gribējuši saredzēt kā naidu, izrēķināšanos un sāpju nodarīšanu. Kas gan cits tas varētu būt?! Vai ne tieši šādas emocijas, vēlmes un rīcība nelaužas ārā no mums, kad nonākam aci pret aci ar saviem lielākajiem ienaidniekiem? Tieši tā – tas viss virmo mūsos. Nevis Dievā. Viņa būtība patiešām ir mīlestība. Konsekventa, radikāla mīlestība. Ja pretinieks ir izsalcis, viņš top paēdināts, ja izslāpis, viņš top padzirdīts. Ja viņš ārdās, lād un vēl ļaunu, viņš tiek svētīts un viņam tiek dāvāta piedošana.” (Citāts no mācītāja K. Simanoviča sprediķa.)

Print Friendly
Lasīt tālāk