30.08.2015., I.Paičs, Mt 5:1-14, „Skats no kalna”

Pastāsti citiem

“Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība. Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās. Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi. Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos. Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs. Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs. Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem. Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība.”
Kā tas ir iespējams? Kā nonākt līdz tam, ka šie vārdi mūs aizsniedz? Mēs varbūt nojaušam, ka tie tiešām ir patiesi, bet tik ļoti gribētos, lai tie nepaliek tikai ārpusē – mūsu ausīs vai prātā, kurš tos vienkārši mehāniski uztver un atceras. Tik ļoti gribētos šos vārdus piedzīvot, un tā atklāt savas dzīves dziļāko jēgu, sajust, ka mēs patiešām esam laimīgi – neskatoties uz visu to traģisko un grūto, kas mūsu dzīvēs ir noticis un notiek…

Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Mateja evaņģēlija 5. nodaļa, 1. līdz 14. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk