30.11.2014., K.Simanovičs, Lk 21:25-33, “Adventa iedrošinājums”

Kaspars Simanovičs

Pastāsti citiem

Vēlamies to vai nē, mums visapkārt un visos līmeņos darbojas zīmju sistēma. Lai normāli spētu funkcionēt un komunicēt, mums šīs zīmes nepieciešams ne tikai saprast, bet arī pielietot. To saprašanā un iztulkošanā nenovērtējama loma ir pieredzei. Pat valoda ir zīmju sistēma. Viens gan ir skaidrs – realitāte zīmēm un to sistēmām nepakļaujas, to nav iespējams pārvaldīt, lai kā mēs censtos. Kaut gan – arī pati realitāte ir tikai zīme jeb norāde uz kaut ko lielāku, varenāku.
„Lai kā mēs cenšamies ar vārdiem, zīmēm un simboliem, un visādām citādām pašizgudrotām tehnoloģijām konstruēt un savaldīt realitāti, tā ir un paliek realitāte – cilvēka maņām un prātam līdz galam neaptverama un nekontrolējama. Un ziniet kādēļ? Tādēļ, ka pati realitāte ir zīme, kas uz kaut ko norāda. [..] Realitāte, pasaule ir kā izstiepta roka, kā izstiepts pirksts, kurš rāda Radītāja virzienā, bet mēs kā tāds glups suns lēkājam un aizgrābti blenžam uz šo roku. Un jo aktīvāk tā tiek kratīta un žestikulēta, jo aktīvāk mēs lēkājam tai līdzi. Tādēļ mēs esam aicināti nesajaukt zīmes un īstenību. Tādēļ jau Jēzus saka: «zīmes būs..», zīmes, kas norāda uz realitāti, kas vēl tikai tālumā, kas vēl tikai tuvojas.”

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Lūkas evaņģēlijs, 21. nodaļa, 25. līdz 33. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk