30.12.2017., K.Simanovičs, Gal 4:1-7, “Vergs, bērns, pieaugušais”

Pastāsti citiem

“Dramatisko verdzības realitāti apustulis Pāvils izmanto, lai raksturotu cilvēka iekšējo, garīgo stāvokli — bez gribas, bez pašcieņas, bez spēka, bez saprašanas. Dzīve teju vairs tikai refleksu līmenī — fizioloģisku instinktu, kaislību, fobiju, aizspriedumu, māņticības varā. Aristotelim zināmā mērā bija taisnība — šādi cilvēki, vergi savās dvēselēs, tiešām kļūst vienkārši par instrumentiem citu rokās. Taču cilvēks ir domāts kaut kam labākam — apzinātākai, mērķtiecīgākai, piepildītākai dzīvei. Jeb, kā Jēzus to formulēja: “Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jņ 10:10) Dievam nevajag paverdzinātus, salauztus cilvēkus, kurus ekspluatēt un manipulēt. Viņš vēlas veidot cilvēkus pēc sava tēla un līdzības.”

Mācītājs Kaspars Simanovičs.
Lasījums: Pāvila vēstules galatiešiem 4. nodaļa, 1. līdz 7. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk