31.01.2016., L.Rozentāls, Jņ 20:24-29, “Šaubies, netici un tici!”

Pastāsti citiem

Pie Dieva mēs nākam tikai tad, kad paliekam uz ceļa, nevis sevi sevi iebalzamējam kādos apgalvojumos, izteikumos, formulās, kuras uz visiem laikiem esam atzinušo par pabeigtām un gatavām. Ticība ir dzīvīga attīstība. Nevis mēs to satveram, bet tā satver mūs. Un sākas ceļš.
Patiesībā, katram dievkalpojumam vajadzētu būt priekš neticīgiem, šaubīgiem un citiem labiem kristiešiem. Jo dievkalpojums ir laiks un telpa nevis tam, lai kaut ko pierādītu, uzspiestu, pārliecinātu, bet atvērtu brīvu pieredzes telpu cilvēkam satikties ar Lielo un Skaisto, Neizsmeļamo un Neaptveramo, ar Mīlestību un Klātbūtni, ar Pieskārienu un Apkampienu, ar Skūpstu un Klusēšanu, ar to, bez kura mūsu dzīves būtu sausas un sastingušas, baiļu un izmisuma pilnas.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Jāņa evaņģēlija 20. nodaļa, 24. līdz 29. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk