31.05.2014., K.Simanovičs, 5Moz.34:1-8, “Dzīvības plūdums”

Pastāsti citiem

Mācītājs: Kaspars Simanovičs
Lasījums: Piektā Mozus grāmata, 34. nodaļa, 1. līdz 8. pants.

Dzīves laikā ikvienam cilvēkam nākas apgūt daudz likumsakarību un patiesību. Ceļš līdz kādai konkrētai atklāsmei var izvērsties ērkšķains jeb sāpīgs gan garīgā, gan fiziskā nozīmē. Savukārt, kad pagājis laiks, par savu it kā nelāgo dzīves pieredzi esam pateicīgi.
Viena no dzīves patiesībām ir, ka ne vienmēr var dabūt visu, ko iegribas, un ne vienmēr vajag dabūt visu, ko gribas. Mozus dzīves noslēgums tam ir labs piemērs. Mums šo atziņu saprast iespējams vien retrospektīvi jeb ar laika nobīdi, jo mirklī, kad kārotais nav iegūstams, tā šķiet baisa netaisnība.

“Ne visu var dabūt, un ne visu vajag dabūt. Var izrādīties, ka nespēja kādas savas vēlmes, iegribas un mērķus realizēt ilgtermiņā ir jēgpilnāka un lielāku labumu nesoša, nekā visu savu ambīciju īstenošana. [..] Kamēr vien neesam savā attīstībā apstājušies un kļuvuši pašapmierināti ar esošo, kamēr vien dzīvības process notiek mūsos un caur mums, esam pareizajā ceļā. Jā, katrā atsevišķajā mirklī piedzīvosim to, kā kādi posmi, kādas pieredzes mūsos beidzas, jā, mēs varam un drīkstam justies apbēdināti un noskumuši, varam un drīkstam apraudāt savus šķietamos zaudējumus, taču to visu vieglāku un gaišāku padara viena no dzīves gudrībām, pie kuras nonāksim agri vai vēlu – neskatoties uz to, ka atsevišķais un īslaicīgais pārstāj eksistēt, ar savu pienesumu tas ir iekļāvies veselumā un nebeidzamajā procesā.” (citāts no mācītāja K.Simanoviča sprediķa)

Print Friendly
Lasīt tālāk