31.05.2015., L.Rozentāls, Mt 28:18-20, “Trīsvienības tīkls”

Pastāsti citiem

Pēc Vasarsvētkiem ir kļuvis skaidrs viens – cilvēks ir visa garīguma izejas punkts, jo Gars netiek izliets kaut kur, bet tieši cilvēkā. Vienīgais, kas ir mūsu redzeslokā – Dievs, ir pilnībā un bez atlikuma pievērsts cilvēkam. Dievs sevi satiek cilvēkā. Trīsvienīgais Dievs, kā Dievu dēvē kristietība, dzīvo cilvēkā. Cilvēks ir tā vieta, kurā norisinās šis iekšēji dievišķais process.
Es ticu, ka sākumā viss bija ļoti labs un ka arī beigās viss būs ļoti labs. Starplaikā, kā mēs to visi labi zinām, viss ir diezgan komplicēts. Taču dzīvot šajā nepilnībā, komplicētībā un sarežģītībā, dzīves pretrunīgumā un nepabeigtībā mums palīdz ticība Trīsvienībai. Tā mums māca, ka šo esību caurvij Trīsvienības tīkls, kas atnes jauno, negaidīto, zaļojošo, cerīgo – tīkls, kas ir kā laba dzeja, kuru rodas nevis no pareizi saliktiem vārdiem, bet no tā, kas ir iekš vārdiem un aiz vārdiem. Mūs caurvij kas bezgalīgi labs, patiess un skaists. Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Mums ir potenciāls tajā augt, bet ir arī iespēja to sabotēt. Un mēs darām gan to, gan to. Taču visā šajā pretrunībā mūs bieži sasniedz balss, kas aicina mūs izaugt no tā, kur esam un pievērst uzmanību Dieva valstības galdam, kas ir saklāts nevis kaut kur, bet mūsu dzīves pašā vidū. Šī balss tik vienreizēji skan no Jēzus dzīves, jo Viņš nav tikai ceļā radītājs uz Dieva valstību, bet pats ir Dieva valstība. Viņš nav ceļa stabs, kurš rāda, kur mums jāiet, Viņš pats ir šis ceļš un mērķis.

Mācītājs: Linards Rozentāls
Lasījums: Mateja evaņģēlija 28. nodaļas 18. līdz 20. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk