31.10.2017., L.Rozentāls, 5Moz 34:1-12, “Skats no Nebo kalna”

Pastāsti citiem

Varbūt mums ir vienkārši jāsvin, ka tēzes ir. Nav nemaz tik svarīgi, par ko tās vēstī. Tēzes mums ir iemācījušas, ka tēzes var būt un tām ir jābūt. Tēzes nozīmē, ka ir jautājumi, ka ir par ko diskutēt, ka nav tā, ka viss būtu sen skaidrs un uz visiem atlikušajiem gadsimtiem akmenī cirsts. Reformācija mums iemācīja kā komponēt mūziku. Un, ja arī daudzas tā laika dziesmas vairs nav nedz melodiski, nedz saturiski saprotamas, runa jau nav par melodijām, vārdiem, notīm un pat ne par klavierēm, mežragiem vai vijolēm. Runa ir, ka mūzika ir iespējama. Mēs to varam radīt! Un mums tā ir jārada. Un, ja paši neko nespējam un nezinām, tad ir jāieklausās cilvēkos, kas to rada, kas rada mūsos nojautu, kāda būs kristietība nākamajā un jau šajā gadsimtā. Jo ja tā nebūs tāda, tā ies bojā. Līdz šim tas tā nav noticis. Bet tikai tāpēc, ka vienmēr ir bijuši cilvēki, kas ir ticējuši, ka kristīgā ticība ir svēta. Kuri ir zinājuši, ko tas nozīmē un attiecīgi darbojošies. Jo “svēts” nozīmē – tāds, kas izraisa pārmaiņas un ir gatavs mainīties pats. Tēzes ir karsto un neatliekamo jautājumu pieteikums, kuri ir jārisina, pretējā gadījumā nākotne nepienāks.

Mācītājs Linards Rozentāls.
Lasījums: 5. Mozus grāmatas 34. nodaļa, 1. līdz 12. pants.

Print Friendly
Lasīt tālāk